Lācis savā migā gulēdams, reiz saķēris vienu nebēdnīgu peli. Pele nu sākusi dikti lūgties, lai palaiž šo vaļā, nelaimes gadījumā šī arī viņam palīdzēšot.
Par tādu palīdzību lācis pasmējies un palaidis peli vaļā.
Reiz lācis iekritis ķērāju cilpā un nekā vairs neticis vaļā, lai rāvies kā raudamies. Pēdīgi atskrējusi pele, pārgrauzusi kādu cilpu un tā palīdzējusi lācim tikt vaļā.